Latvijas Republikas Ģērbonis
  

Vides pārraudzības valsts birojs

English version

Meklēšana

Jautājums VP valsts birojam
spēkā esošs no 1998.11.13

Publicēts:Vēstnesis 322/325 1998.10.30.

Ar grozījumiem, kas izsludināti līdz 2007.gada 27.jūnijam.

Grozījumi: 30.05.2001. likums (L.V., 13.jūn., nr.91; Ziņotājs, 2001, nr.13)
19.06.2003. likums (L.V., 10.jūl., nr.103; Ziņotājs, 2003, nr.15)
26.02.2004. likums (L.V., 12.marts, nr.40; Ziņotājs, 2004, nr.7)
15.09.2005. likums (L.V., 28.sept., nr.154)
07.06.2007. likums (L.V., 27.jūn., nr.102; Ziņotājs, 2007, nr.14)

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Par ietekmes uz vidi novērtējumu

I nodaļa
Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:
1) ietekme uz vidi - paredzētās darbības vai plānošanas dokumenta īstenošanas izraisītas tiešas vai netiešas pārmaiņas vidē, kuras ietekmē vai var ietekmēt cilvēku, viņa veselību un drošību, kā arī bioloģisko daudzveidību, augsni, gaisu, ūdeni, klimatu, ainavu, materiālās vērtības, kultūras un dabas mantojumu un visu minēto jomu mijiedarbību;

2) ietekmes uz vidi novērtējums (turpmāk arī - ietekmes novērtējums) - procedūra, kas veicama šajā likumā noteiktajā kārtībā, lai novērtētu paredzētās darbības vai plānošanas dokumenta īstenošanas iespējamo ietekmi uz vidi un izstrādātu priekšlikumus nelabvēlīgas ietekmes novēršanai vai samazināšanai vai aizliegtu paredzētās darbības uzsākšanu normatīvajos aktos noteikto prasību pārkāpumu gadījumos;

3) paredzētā darbība - aprīkojuma, iekārtas un tehnoloģijas ieviešana, papildināšana vai maiņa, projekta īstenošana, būvniecība, dabas resursu ieguve vai izmantošana, cilvēka darbības neskartu vai mazpārveidotu teritoriju un ainavu ietekmēšana, kā arī citas darbības, kuru veikšana vai galarezultāts var būtiski ietekmēt vidi;

4) ierosinātājs - privātpersona, atvasināta publiska persona, tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestāde, kura gatavojas veikt paredzēto darbību un ir iesniegusi kompetentajai institūcijai iesniegumu par attiecīgās darbības veikšanu;

5) pārrobežu ietekme - jebkura paredzētās darbības izraisīta ietekme teritorijā, kas pakļauta ietekmētās valsts jurisdikcijai, ja šīs ietekmes fiziskais cēlonis pilnībā vai daļēji atrodas Latvijas jurisdikcijā esošā teritorijā;

6) stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums (turpmāk arī - stratēģiskais novērtējums) - ietekmes uz vidi novērtējums plānošanas dokumentam, kura īstenošana var būtiski ietekmēt vidi, arī vides pārskata sagatavošana, apspriešana, sabiedrības iesaistīšana vides pārskata apspriešanā un konsultāciju veikšana, vides pārskata un tā apspriešanas rezultātu ņemšana vērā plānošanas dokumenta sagatavošanā un izmantošana lēmumu pieņemšanai, kā arī informācijas sniegšana par pieņemto lēmumu šajā likumā noteiktajā kārtībā;

7) vides pārskats - atsevišķa sadaļa stratēģijā, plānā, programmā, koncepcijā vai cita veida plānošanas dokumentā (turpmāk - plānošanas dokumenti), uz kuru attiecas šā likuma nosacījumi, vai atsevišķs dokuments, kas nosaka, apraksta un novērtē attiecīgā dokumenta, kā arī iespējamo alternatīvu īstenošanas ietekmi uz vidi, ņemot vērā plānošanas dokumenta mērķus, paredzēto realizācijas vietu un darbības jomu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.05.2001., 19.06.2003., 26.02.2004. un 07.06.2007. likumu)

2.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir novērst vai samazināt fizisko un juridisko personu paredzēto darbību vai plānošanas dokumentu īstenošanas nelabvēlīgo ietekmi uz vidi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.2003. likumu)

3.pants. Ietekmes novērtējuma principi

Ietekmes novērtējumu veic saskaņā ar šādiem principiem:

1) ietekmes novērtējums izdarāms pēc iespējas agrākā paredzētās darbības plānošanas, projektēšanas un lēmumu pieņemšanas stadijā;

2) šā likuma 1.pielikumā minēto objektu ietekmes novērtējums izdarāms, pamatojoties uz ierosinātāja sniegto informāciju un informāciju, kas iegūta no ieinteresētajām valsts institūcijām un pašvaldībām, kā arī ievērojot sabiedriskajā apspriešanā izteiktos priekšlikumus;

3) (izslēgts ar 15.09.2005. likumu);

4) sabiedrībai - fiziskajām un juridiskajām personām, kā arī to apvienībām, organizācijām un grupām (turpmāk - sabiedrība) ir tiesības iegūt informāciju par paredzētajām darbībām un piedalīties ietekmes novērtēšanā;

41) ierosinātājs nodrošina paredzētās darbības ietekmes novērtējuma sabiedrisko apspriešanu sabiedrībai pieejamā vietā un laikā;

5) vides problēmu risināšana uzsākama, pirms vēl saņemti pilnīgi zinātniski pierādījumi par paredzētās darbības negatīvo ietekmi uz vidi. Ja ir pamatotas aizdomas, ka paredzētā darbība negatīvi ietekmēs vidi, jāveic piesardzības pasākumi un, ja nepieciešams, minētā darbība jāaizliedz (piesardzības princips);

6) novērtējums izdarāms, ievērojot ilgtspējīgas attīstības principu, principu “piesārņotājs maksā”, piesardzības un izvērtēšanas principu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.05.2001., 19.06.2003. likumu un 15.09.2005. likumu)

          3.1 pants. Ietekmes novērtējuma procesa termiņi

(1) Ja lēmumu pieņem, pamatojoties uz paredzētās darbības ietekmes sākotnējā izvērtējuma rezultātu, atzinumu par ietekmes uz vidi novērtējuma darba ziņojumu un atzinumu par ietekmes uz vidi novērtējuma noslēguma ziņojumu, tā pieņemšanas termiņš nedrīkst pārsniegt 60 dienas.

(2) Ja paredzētās darbības īstenošanai saskaņā ar likumu “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” nepieciešams saņemt Eiropas Komisijas atzinumu un lēmumu pieņem, pamatojoties uz atzinumu par noslēguma ziņojumu, tā pieņemšanas termiņš nedrīkst būt ilgāks par 60 dienām pēc Eiropas Komisijas atzinuma saņemšanas.

(2005.gada 15.septembra likuma redakcijā)

4.pants. Ietekmes novērtējuma nepieciešamība

(1) Ietekmes novērtējums ir nepieciešams paredzētajām darbībām:

1) kuras ir saistītas ar šā likuma 1.pielikumā minētajiem objektiem;

2) kuru ietekmes novērtējums ir nepieciešams saskaņā ar Latvijas Republikas noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem;

3) kurām to nosaka šā likuma 6.pantā minētā kompetentā institūcija:

a) saskaņā ar sākotnējā izvērtējuma rezultātiem,

b) ja vairākas paredzētās darbības ietekmē vienu un to pašu teritoriju, ņemot vērā paredzēto darbību kopējo un savstarpējo ietekmi;

c) (izslēgts ar 15.09.2005. likumu).

(2) Ja paredzētajai darbībai ietekmes novērtējums nav nepieciešams, reģionālās vides pārvaldes vadītājs Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izdod tehniskos noteikumus katrai konkrētajai paredzētajai darbībai. Ministru kabinets nosaka paredzētās darbības, kuru veikšanai nepieciešami tehniskie noteikumi, prasības attiecībā uz tehnisko noteikumu saturu, to pieprasīšanas un sagatavošanas kārtību.

(21) Tehniskajos noteikumos ietvertās vides aizsardzības prasības reģionālās vides pārvaldes vadītājs var grozīt visā tehnisko noteikumu darbības laikā.

(3) Stratēģisko novērtējumu veic plānošanas dokumentiem, arī tiem, kuri saistīti ar Eiropas Savienības līdzfinansējuma izmantošanu, un to grozījumiem, ja attiecīgos plānošanas dokumentus saskaņā ar normatīvajiem aktiem vai citiem noteikumiem izstrādā vai pieņem Saeima, Ministru kabinets, pašvaldība, valsts vai pašvaldības institūcija:

1) lauksaimniecības, mežsaimniecības, zivsaimniecības, enerģētikas, rūpniecības, transporta, atkritumu apsaimniekošanas, ūdens resursu apsaimniekošanas, telekomunikāciju, tūrisma, derīgo izrakteņu ieguves jomā un plānošanas dokumentiem, kuri saistīti ar reģionālo attīstību, zemes izmantošanu, teritoriju plānojumiem un ietver pamatnosacījumus šā likuma 1. vai 2.pielikumā paredzēto darbību īstenošanai;

2) kas var būtiski ietekmēt Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju (NATURA 2000), izņemot plānošanas dokumentus, kuri nosaka dabas aizsardzības un apsaimniekošanas prasības un pasākumus attiecībā uz šīm teritorijām.

(4) Stratēģisko novērtējumu veic plānošanas dokumentiem jomās, kuras nav minētas šā panta trešās daļas 1.punktā, ja tie ietver pamatnosacījumus paredzēto darbību īstenošanai un plānošanas dokumentu īstenošana var būtiski ietekmēt vidi.

(5) Šā panta trešajā daļā minētajiem plānošanas dokumentiem, kuri attiecas uz nelielu teritoriju izmantošanu vietējās pašvaldības līmenī, kā arī šā panta trešajā daļā minēto plānošanas dokumentu nelieliem tehniskiem grozījumiem stratēģisko novērtējumu neveic, izņemot gadījumus, kad šo dokumentu īstenošana var būtiski ietekmēt vidi.

(6) Šā likuma noteikumi neattiecas uz:

1) plānošanas dokumentiem, kas saistīti tikai ar valsts aizsardzību;

2) plānošanas dokumentiem, kas saistīti tikai ar ārkārtas situācijām;

3) plānošanas dokumentiem finanšu vai budžeta jomā.

(7) Ministru kabinets, izdodot atsevišķu rīkojumu, var nepiemērot ietekmes novērtējumu paredzētajām darbībām, kas saistītas ar valsts aizsardzību, ja ietekmes novērtējuma procedūras piemērošana var nelabvēlīgi ietekmēt attiecīgo paredzēto darbību mērķu sasniegšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.05.2001., 19.06.2003., 26.02.2004.,   15.09.2005.   un 07.06.2007. likumu)

          4.1 pants. Paredzētās darbības Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijās (NATURA 2000)

(1) Ja paredzēta darbība, kuras īstenošana saskaņā ar šā likuma 6.pantā minētās kompetentās institūcijas lēmumu var būtiski ietekmēt Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju (NATURA 2000), bet kura nav minēta šā likuma 1.pielikumā un kuras īstenošanai nav jāveic ietekmes novērtējums saskaņā ar šā likuma 14.pantu, tās ietekmi uz Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju (NATURA 2000) novērtē saskaņā ar atsevišķi noteiktu kārtību.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto atsevišķo kārtību, kādā novērtējama paredzētās darbības ietekme uz Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju (NATURA 2000), nosaka Ministru kabinets.

(3) Ja paredzētajai darbībai veic ietekmes novērtējumu un šīs darbības īstenošana var būtiski ietekmēt Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju (NATURA 2000), veic novērtējumu par ietekmi uz Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju (NATURA 2000) un novērtējuma ziņojumu ietver darba ziņojumā par ietekmes novērtējumu un noslēguma ziņojumā par ietekmes novērtējumu saskaņā ar normatīvajos aktos par ietekmes novērtējumu noteikto kārtību.

(2005.gada 15.septembra likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.06.2007. likumu)

5.pants. Ietekmes novērtējuma finansēšana

Ietekmes uz vidi novērtējumu un ietekmes sākotnējo izvērtējumu finansē paredzētās darbības ierosinātājs. Stratēģisko ietekmes uz vidi novērtējumu finansē plānošanas dokumenta izstrādātājs (turpmāk - izstrādātājs). Par ietekmes sākotnējo izvērtējumu paredzētās darbības ierosinātājs maksā valsts nodevu Ministru kabineta noteiktajā apmērā un kārtībā.

(2003.gada 19.jūnija likuma redakcijā, ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.02.2004. un 07.06.2007. likumu /skat. "Pārejas noteikumi" 13.punktu/)

6.pants. Ietekmes uz vidi novērtējuma koordinācija un pārraudzība

Ietekmes uz vidi novērtējumu šajā likumā noteiktajā kārtībā koordinē un pārrauga Ministru kabineta izveidota valsts pārvaldes iestāde (turpmāk - kompetentā institūcija), kuras nolikumu apstiprina Ministru kabinets.

(2003.gada 19.jūnija likuma redakcijā)

II nodaļa
Paredzētās darbības pieteikšana

7.pants. Paredzētās darbības pieteikšana kompetentajā institūcijā

(1) Paredzēto darbību piesaka kompetentajā institūcijā, iesniedzot rakstveida iesniegumu, kurā norāda vismaz divus dažādus risinājumus attiecībā uz paredzētās darbības vietu vai izmantojamo tehnoloģiju veidiem, ja ierosinātājs paredzējis veikt darbību:

1) kura saistīta ar šā likuma 1.pielikumā minētajiem objektiem;

2) kuras ietekmes novērtējums ir nepieciešams saskaņā ar Latvijas Republikas noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem.

(2) Ja paredzētā darbība var būtiski ietekmēt Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju (NATURA 2000), ierosinātājs iesniegumā norāda visus iespējamos risinājumus attiecībā uz paredzētās darbības vietu un izmantojamo tehnoloģiju veidiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.05.2001. likumu, 19.06.2003. likumu un 15.09.2005. likumu)

          8.pants.  Paredzētās darbības pieteikšana reģionālajā vides pārvaldē

(1) Paredzēto darbību, kura nav minēta šā likuma 7.pantā, bet kura var būtiski ietekmēt vidi, kā arī šā likuma 2.pielikumā minētās darbības ierosinātājs piesaka attiecīgajā reģionālajā vides pārvaldē, iesniedzot rakstveida iesniegumu, kurā norāda vismaz divus dažādus risinājumus attiecībā uz paredzētās darbības vietu vai izmantojamo tehnoloģiju veidiem.

(2) Ja paredzētā darbība var būtiski ietekmēt Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju (NATURA 2000), ierosinātājs iesniegumā norāda visus iespējamos risinājumus attiecībā uz paredzētās darbības vietu un izmantojamo tehnoloģiju veidiem.

(2003.gada 19.jūnija likuma redakcijā, ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.02.2004. likumu un 15.09.2005. likumu)

          8.1 pants. Paredzētās darbības pieteikšana Valsts vides dienestam

Paredzēto darbību, kuru plānots veikt Latvijas Republikas teritoriālajā jūrā vai Latvijas Republikas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā, ierosinātājs piesaka Valsts vides dienestam, iesniedzot rakstveida iesniegumu, kurā norāda vismaz divus dažādus risinājumus attiecībā uz paredzētās darbības vietu un izmantojamo tehnoloģiju veidiem.

(2007.gada 7.jūnija likuma redakcijā)

          9.pants. Paredzētās darbības iesnieguma saturs

Paredzētās darbības iesnieguma saturu nosaka Ministru kabinets.

(2003.gada 19.jūnija likuma redakcijā)

III nodaļa
Paredzētās darbības ietekmes sākotnējais izvērtējums

         10.pants. Paredzētās darbības, kurām nepieciešams ietekmes sākotnējais izvērtējums

Saskaņā ar šā likuma 8.pantu reģionālajā vides pārvaldē pieteiktajām paredzētajām darbībām jāveic ietekmes sākotnējais izvērtējums (turpmāk - sākotnējais izvērtējums), lai, pamatojoties uz šā likuma 11.pantā minētajiem kritērijiem, noteiktu, vai attiecīgajām paredzētajām darbībām ir nepieciešams ietekmes novērtējums.

11.pants. Kritēriji, pēc kuriem novērtējama paredzētās darbības ietekme uz vidi

Paredzētās darbības ietekme uz vidi novērtējama pēc šādiem kritērijiem:

1) paredzēto darbību raksturojošie faktori:

a) apjoms,

b) paredzētās darbības un citu darbību savstarpējā un kopējā ietekme,

c) dabas resursu izmantošana,

d) atkritumu rašanās,

e) piesārņojums un traucējumi,

f) avāriju risks (tehnoloģijas vai izmantojamās vielas);

2) paredzētās darbības vietu un šīs vietas ģeogrāfiskās īpatnības raksturojošie faktori:

a) līdzšinējais zemes izmantošanas veids,

b) attiecīgajā teritorijā esošo dabas resursu relatīvais daudzums, kvalitāte un atjaunošanās iespējas,

c) dabiskās vides absorbcijas spēja, pievēršot īpašu uzmanību ar mežu klātajām teritorijām,

d) teritorijas, kurās piesārņojuma līmenis ir augstāks, nekā paredz vides kvalitātes normatīvi,

e) iedzīvotāju blīvums attiecīgajā teritorijā,

f) vēsturiski, arheoloģiski un kultūrvēsturiski nozīmīgas ainavas;

21) paredzētās darbības ietekme uz:

  a) īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, starptautiskas nozīmes mitrājiem, mikroliegumiem, Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslu, aizsargjoslām ap pazemes ūdens ņemšanas vietām un virszemes ūdensobjektu aizsargjoslām,

  b) īpaši aizsargājamām sugām, to dzīvotnēm un īpaši aizsargājamiem biotopiem;

3) paredzētās darbības iespējamā ietekme uz vidi, ko vērtē atbilstoši šā panta 1., 2. un 2.1 punktā noteiktajiem kritērijiem un ņemot vērā paredzētās darbības:

a) apjomu (ietekmei pakļautās teritorijas lielumu un cilvēku daudzumu tajā),

b) iespējamo pārrobežu ietekmi,

c) ietekmes nozīmīgumu un kompleksumu,

d) ietekmes varbūtību,

e) ietekmes ilgumu, biežumu un atgriezeniskumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.05.2001. likumu, 19.06.2003. likumu un 15.09.2005. likumu)

12.pants. Sākotnējā izvērtējuma veikšanas kārtība

Sākotnējo izvērtējumu veic attiecīgā reģionālā vides pārvalde Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.2003. likumu)

          13.pants. Sākotnējā izvērtējuma rezultāts

Sākotnējā izvērtējuma rezultātu reģionālā vides pārvalde kopā ar paredzētās darbības iesniegumu nosūta kompetentajai institūcijai lēmuma pieņemšanai.

(2001.gada 30.maija likuma redakcijā)

IV nodaļa
Ietekmes novērtējuma veikšanas kārtība

14.pants. Ietekmes novērtējuma nepieciešamības apstiprinājums

(1) Ja pēc saņemtā iesnieguma izskatīšanas kompetentā institūcija pieņem lēmumu par to, ka paredzētās darbības ietekmes novērtējums ir nepieciešams, tā rakstveidā paziņo ierosinātājam un ieinteresētajām valsts institūcijām, pašvaldībām un citai likumā noteiktajai institūcijai par ietekmes novērtējuma uzsākšanu.

(2) Kompetentās institūcijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

(3) Ja kompetentā institūcija nolemj, ka paredzētās darbības ietekmes novērtējums nav nepieciešams, tā rakstveidā paziņo savu lēmumu ierosinātājam, attiecīgajai reģionālajai vides pārvaldei, ieinteresētajām valsts institūcijām, pašvaldībai, kuras teritorijā jānotiek paredzētajai darbībai, un citai likumā noteiktajai institūcijai, kā arī Ministru kabineta noteiktajā kārtībā publicē paziņojumu par ietekmes novērtējuma nepiemērošanu.

(4) Šā panta trešajā daļā minētais noteikums par paziņojuma publicēšanu neattiecas uz šā likuma 2.pielikumā minētajām darbībām. Ja kompetentā institūcija nolemj, ka šā likuma 2.pielikumā minētajai paredzētajai darbībai ietekmes novērtējums nav nepieciešams, tā lēmumu rakstveidā paziņo ierosinātājam, attiecīgajai reģionālajai vides pārvaldei, vietējai pašvaldībai, kuras teritorijā tiks veikta paredzētā darbība, un citai likumā noteiktajai institūcijai, kā arī ievieto savā interneta mājas lapā paziņojumu par ietekmes novērtējuma nepiemērošanu. Minēto paziņojumu ne vēlāk kā divas nedēļas pēc lēmuma pieņemšanas attiecīgā reģionālā vides pārvalde izliek savā ēkā un attiecīgā vietējā pašvaldība - savā ēkā un citās sabiedriskajās vietās.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.2003. likumu un 15.09.2005. likumu)

         15.pants. Paredzētās darbības ietekmes novērtējuma sākotnējā sabiedriskā apspriešana

(1) Ja ir saņemts kompetentās institūcijas lēmums par to, ka paredzētās darbības ietekmes novērtējums ir nepieciešams, ierosinātājs Ministru kabineta noteiktajā kārtībā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un vismaz vienā no vietējiem laikrakstiem publicē paziņojumu par paredzēto darbību un sabiedrības iespēju iesniegt rakstveida priekšlikumus par šīs darbības iespējamo ietekmi uz vidi, kā arī individuāli informē paredzētās darbības teritorijai blakus esošo nekustamo īpašumu īpašniekus (valdītājus).

(2) Pēc kompetentās institūcijas, reģionālās vides pārvaldes, attiecīgās pašvaldības deputāta vai vismaz 10 ieinteresēto personu rakstveida pieprasījuma ierosinātājs nodrošina paredzamās darbības ietekmes novērtējuma sākotnējo sabiedrisko apspriešanu. Tajā ir tiesīga piedalīties un izteikt savus priekšlikumus jebkura ieinteresētā persona.

(3) Paredzētās darbības, arī būvniecības ietekmes novērtējuma sākotnējā sabiedriskā apspriešana notiek Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(4) Kompetentā institūcija piedalās ikvienā paredzētās darbības ietekmes novērtējuma sākotnējā sabiedriskajā apspriešanā, kas notiek saskaņā ar šo likumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.2003. likumu)

16.pants. Ietekmes novērtējuma programma

(1) Pēc ierosinātāja rakstveida pieprasījuma kompetentā institūcija izstrādā un nosūta ierosinātājam ietekmes novērtējuma programmu (turpmāk - programma), kas ietver vides aizsardzības prasības un noteikumus, kā arī nepieciešamo pētījumu un organizatorisko pasākumu kopumu ietekmes novērtējuma turpmākai veikšanai.

(2) Programma tiek izstrādāta, pamatojoties uz paredzētās darbības iesniegumu, tās sākotnējo izvērtējumu, ja tāds ir bijis, sākotnējās sabiedriskās apspriešanas rezultātiem, kā arī ņemot vērā sabiedrības priekšlikumus un ieinteresēto valsts institūciju, pašvaldību un citas likumā noteiktās institūcijas sniegto informāciju. Minimālās prasības programmas saturam un tās izstrādāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(3) Izstrādājot programmu, kompetentajai institūcijai ir tiesības pieaicināt ekspertus, kā arī pieprasīt no ierosinātāja papildu informāciju.

(4) Programma ir spēkā trīs gadus. Ierosinātājs atkārtoti pieprasa izsniegt programmu, ja tās derīguma termiņš ir beidzies, bet šā likuma 19.pantā minētais noslēguma ziņojums nav iesniegts kompetentajai institūcijai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.05.2001.   likumu, 19.06.2003. likumu un 15.09.2005. likumu)

17.pants. Darba ziņojums par ietekmes novērtējumu, tā sagatavošana un sabiedriskā apspriešana

(1) Pamatojoties uz programmu, ierosinātājs sagatavo un iesniedz kompetentajai institūcijai darba ziņojumu par ietekmes novērtējumu (turpmāk — darba ziņojums). Pēc kompetentās institūcijas norādījuma ierosinātājs iesniedz darba ziņojumu izvērtēšanai arī reģionālajai vides pārvaldei, īpaši aizsargājamās teritorijas administrācijai un pašvaldībai, kuras teritorijā paredzēta darbība, un citām institūcijām.

(2) Darba ziņojumā tiek sniegta informācija par:

1) paredzēto darbību un iespējamajiem risinājumiem attiecībā uz tās vietu vai izmantojamo tehnoloģiju veidiem (arī par atteikšanos no paredzētās darbības);

2) paredzētās darbības un iepriekšējā punktā minēto risinājumu iespējamo ietekmi uz vidi, tai skaitā uz Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju (NATURA 2000);

3) tehnoloģiskajiem un citiem risinājumiem, kas palīdzētu novērst vai mazināt paredzētās darbības nelabvēlīgo ietekmi uz vidi;

4) paredzētajiem kompensējošajiem pasākumiem, ja tādi nosakāmi saskaņā ar likumu “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”.

(3) Ierosinātājam ir tiesības saņemt darba ziņojuma sagatavošanai nepieciešamo informāciju no kompetentās institūcijas, valsts institūcijām, pašvaldībām un citas likumā noteiktās institūcijas. Ar minētās informācijas sagatavošanu saistītās izmaksas sedz ierosinātājs.

(4) Ja darba ziņojuma sagatavošanas gaitā ierosinātājs nolemj atteikties no paredzētās darbības, tas nekavējoties paziņo par savu lēmumu kompetentajai institūcijai.

(5) Ierosinātājs laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un vismaz vienā no vietējiem laikrakstiem publicē paziņojumu par sabiedrības iespēju iepazīties ar darba ziņojumu, iesniegt rakstveida priekšlikumus un piedalīties darba ziņojuma sabiedriskajā apspriešanā.

(6) Darba ziņojuma saturu, kā arī paziņojuma publicēšanas un darba ziņojuma sabiedriskās apspriešanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(7) Ierosinātāja pienākums ir noskaidrot sabiedrības viedokli, nodrošinot reprezentatīvas iedzīvotāju daļas, kuru var ietekmēt paredzētā darbība, līdzdalību sabiedriskajā apspriešanā vai aptaujājot šo iedzīvotāju daļu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.2003. likumu, 26.02.2004.   likumu un 15.09.2005. likumu)

18.pants. Atzinums par darba ziņojumu

Kompetentā institūcija, ņemot vērā ieinteresēto valsts institūciju, pašvaldību un citas likumā noteiktās institūcijas atzinumus, sabiedrības iesniegtos rakstveida priekšlikumus un sabiedriskās apspriešanas rezultātus, izvērtē darba ziņojuma atbilstību programmas prasībām un sagatavo atzinumu (ja nepieciešams, pieaicinot ekspertus), ko nosūta ierosinātājam. Atzinumā var norādīt, kādi grozījumi darba ziņojumā izdarāmi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.2003. likumu un 15.09.2005. likumu)

19.pants. Noslēguma ziņojums par ietekmes novērtējumu

(1) Ņemot vērā kompetentās institūcijas atzinumu par darba ziņojumu, ierosinātājs sagatavo noslēguma ziņojumu par ietekmes novērtējumu (turpmāk - noslēguma ziņojums) un iesniedz to kompetentajai institūcijai arī elektroniskā formā. Noslēguma ziņojumā ietver pārskatu par darba ziņojuma sabiedrisko apspriešanu.

(2) Kompetentā institūcija un ierosinātājs ievieto noslēguma ziņojumu savā interneta mājas lapā. Kompetentā institūcija, ierosinātājs, reģionālā vides pārvalde, vietējā pašvaldība un cita likumā noteiktā institūcija nodrošina noslēguma ziņojuma pieejamību sabiedrībai. Sabiedrībai ir tiesības izvērtēt noslēguma ziņojumu un Ministru kabineta noteiktajā termiņā iesniegt par to rakstveida komentārus, kurus kompetentā institūcija izvērtē, gatavojot atzinumu par noslēguma ziņojumu.

(3) Ja saskaņā ar ierosinātāja iesniegto noslēguma ziņojumu paredzētās darbības īstenošana negatīvi ietekmēs Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000), bet paredzētā darbība ir vienīgais risinājums, lai apmierinātu sabiedrībai nozīmīgas intereses, arī sociālās vai ekonomiskās intereses, kompetentā institūcija pirms atzinuma sniegšanas par noslēguma ziņojumu sagatavo informatīvu ziņojumu Ministru kabinetam lēmuma pieņemšanai.

(4) Prasības šā panta trešajā daļā minētajam informatīvajam ziņojumam nosaka Ministru kabinets.

(5) Ja saskaņā ar Ministru kabineta lēmumu paredzētā darbība ir vienīgais risinājums, lai apmierinātu sabiedrībai nozīmīgas sociālās vai ekonomiskās intereses, kompetentā institūcija atbilstoši likumam “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” nosūta ziņojumu Eiropas Komisijai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.2003. likumu un 15.09.2005. likumu)

20.pants. Atzinums par noslēguma ziņojumu

(1) Kompetentā institūcija Ministru kabineta noteiktajā kārtībā sniedz atzinumu par noslēguma ziņojumu, par pamatkritēriju izmantojot paredzētās darbības atbilstību likumu un citu normatīvo aktu prasībām. Ja noslēguma ziņojums neatbilst programmai vai nav ņemts vērā kompetentās institūcijas atzinums par darba ziņojumu, vai arī nav veikta sabiedrības informēšana un nav notikusi sabiedriskā apspriešana atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai, kompetentā institūcija nosūta noslēguma ziņojumu ierosinātājam pārstrādāšanai, norādot novēršamās nepilnības, vai arī uzdod ierosinātājam nodrošināt sabiedrības informēšanu un sabiedrisko apspriešanu.

(2) Kompetentā institūcija nosūta atzinumu par noslēguma ziņojumu ierosinātājam, ietekmes novērtēšanā iesaistītajām valsts institūcijām, pašvaldībām un citai likumā noteiktajai institūcijai, publicē vismaz vienā vietējā laikrakstā un laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” paziņojumu par to, ka ir sniegts atzinums par noslēguma ziņojumu, kā arī informē par iespēju iepazīties ar minēto atzinumu un noslēguma ziņojumu.

(3) Atzinums par noslēguma ziņojumu ir spēkā trīs gadus. Ja šajā laikā netiek pieņemts šā likuma 21.pantā minētais paredzētās darbības akcepts, jāveic jauns ietekmes novērtējums.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.2003. likumu, 26.02.2004.   likumu un 15.09.2005. likumu)

          20.1 pants. Paredzētās darbības, kurām var būt pārrobežu ietekme

(1) Ja kompetentā institūcija lēmumā par ietekmes novērtējuma nepieciešamību norāda, ka paredzētajai darbībai var būt būtiska pārrobežu ietekme, tā rakstveidā paziņo par to ierosinātājam, Vides ministrijai un Ārlietu ministrijai, kā arī ieinteresētajām valsts institūcijām un pašvaldībām.

(2) Kompetentā institūcija pēc saskaņošanas ar Vides ministriju un Ārlietu ministriju nosūta rakstveida paziņojumu par paredzēto darbību, kurai var būt pārrobežu ietekme, uz valsti, kuru paredzētā darbība var ietekmēt, pirms ierosinātājs informē Latvijas sabiedrību par paredzēto darbību saskaņā ar šā likuma 15.panta pirmo daļu.

(3) Paziņojumā tiek sniegta šāda informācija:

1) paredzētās darbības iesniegums;

2) jebkura pieejama informācija par paredzēto darbību, kurai var būt pārrobežu ietekme;

3) informācija par iespējamo lēmumu;

4) termiņš un vieta, kur valsts var sniegt atbildi, norādot, vai tā ir paredzējusi piedalīties ietekmes novērtējumā.

(4) Kompetentā institūcija, saņēmusi rakstveida pieprasījumu no jebkuras valsts, kuru paredzētā darbība var būtiski ietekmēt, nosūta tai šā panta trešajā daļā minēto paziņojumu, pirms ierosinātājs informē Latvijas sabiedrību par paredzēto darbību saskaņā ar šā likuma 15.panta pirmo daļu.

(5) Ja valsts, kura ir saņēmusi šā panta trešajā daļā minēto paziņojumu, tajā norādītajā termiņā sniedz atbildi par to, ka tā nolēmusi piedalīties ietekmes novērtējumā, kompetentā institūcija nosūta tai programmu, darba ziņojumu un informāciju par ietekmes novērtējuma kārtību.

(6) Kompetentā institūcija, sadarbojoties ar tās valsts kompetento institūciju, kura ir nolēmusi piedalīties ietekmes novērtējumā, nodrošina kārtību, kādā ietekmētās valsts ieinteresētās institūcijas un sabiedrība var iepazīties ar šā panta trešajā un piektajā daļā minēto informāciju un iesniegt priekšlikumus kompetentajai institūcijai, pirms tā sniedz atzinumu par noslēguma ziņojumu.

(61) Ja paredzēto darbību plānots īstenot ārpus Latvijas jurisdikcijā esošas teritorijas un tai var būt būtiska ietekme uz Latvijas vidi, kompetentā institūcija 14 dienu laikā pēc tam, kad no attiecīgās valsts kompetentās institūcijas saņemta šā panta trešajā vai piektajā daļā noteiktā informācija, ievieto paziņojumu par to savā mājaslapā internetā un publicē šo paziņojumu vismaz vienā vietējā laikrakstā un laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

(62) Kompetentā institūcija paziņojumā norāda vietu, kur sabiedrība un ieinteresētās institūcijas var iegūt informāciju par paredzēto darbību un tās pārrobežu ietekmi, kā arī informāciju par termiņu, līdz kuram kompetentajai institūcijai var iesniegt rakstveida priekšlikumus. Kompetentā institūcija nosūta paziņojumu tām institūcijām un organizācijām, ar kurām nepieciešams konsultēties par programmu un darba ziņojumu.

(63) Kompetentā institūcija apkopo sabiedrības un ieinteresēto institūciju iesniegtos priekšlikumus un nosūta tos attiecīgās valsts kompetentajai institūcijai.

(7) Kompetentā institūcija konsultējas ar tās valsts kompetento institūciju, kura nolēmusi piedalīties ietekmes novērtējumā, par paredzētās darbības iespējamo pārrobežu ietekmi, par pasākumiem nelabvēlīgas ietekmes novēršanai vai samazināšanai, kā arī par konsultācijām nepieciešamo termiņu.

(2001.gada 30.maija likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.2003., 15.09.2005. un 07.06.2007. likumu)

V nodaļa
Paredzētās darbības akcepts

21.pants. Paredzētās darbības akcepta jēdziens

(1) Paredzētās darbības akcepts ir šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pieņemts attiecīgās valsts institūcijas, pašvaldības, citas likumā noteiktās institūcijas vai Ministru kabineta lēmums par atļauju uzsākt paredzēto darbību.

(2) Ja saskaņā ar noslēguma ziņojumu paredzētās darbības ietekme uz vidi vai cilvēku veselību var skart teritoriju, kas ir lielāka par attiecīgās pašvaldības teritoriju, un attiecīgā pašvaldība ir akceptējusi paredzēto darbību, galīgo lēmumu par paredzēto darbību pieņem Ministru kabinets pēc tās pašvaldības ierosinājuma, kuras teritoriju šī darbība var ietekmēt.

(2005.gada 15.septembra likuma redakcijā)

22.pants. Paredzētās darbības akceptēšana

(1) Lai saņemtu atļauju uzsākt paredzēto darbību, ierosinātājs iesniedz attiecīgajai valsts institūcijai, pašvaldībai vai citai likumā noteiktajai institūcijai noslēguma ziņojumu un kompetentās institūcijas atzinumu par noslēguma ziņojumu kopā ar citos normatīvajos aktos noteiktajiem dokumentiem.

(2) Attiecīgā valsts institūcija, pašvaldība vai cita likumā noteiktā institūcija, vispusīgi izvērtējusi noslēguma ziņojumu un kompetentās institūcijas atzinumu par noslēguma ziņojumu, kā arī ņemot vērā ieinteresēto valsts institūciju, pašvaldību un sabiedrības viedokli, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pieņem lēmumu akceptēt vai neakceptēt paredzēto darbību.

(3) Ja paredzētajai darbībai ir pārrobežu ietekme, attiecīgā valsts institūcija, pašvaldība vai cita likumā noteiktā institūcija, pieņemot lēmumu akceptēt vai neakceptēt paredzēto darbību, ņem vērā ietekmētās valsts ieinteresēto institūciju un sabiedrības viedokli, kā arī konsultāciju rezultātus.

(4) Ja paredzētā darbība negatīvi ietekmēs Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000) un saskaņā ar likumu “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” ir nepieciešams saņemt Eiropas Komisijas atzinumu, attiecīgā valsts institūcija vai pašvaldība, pieņemot lēmumu par paredzētās darbības akceptēšanu, ņem vērā Eiropas Komisijas atzinumu par paredzēto darbību un likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” noteiktās prasības par kompensējošajiem pasākumiem attiecībā uz Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000).

(41) Lēmumu akceptēt vai neakceptēt paredzēto darbību, kas minēta šā likuma 2.pielikuma 3.punkta 9.apakšpunktā, pieņem Vides ministrija.

(5) Paredzēto darbību akceptē Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.05.2001. likumu, 19.06.2003. likumu, 15.09.2005. likumu un 07.06.2007. likumu)

23.pants. Informēšana par pieņemto lēmumu

(1) Attiecīgā valsts institūcija, pašvaldība vai cita likumā noteiktā institūcija nosūta pieņemto lēmumu ierosinātājam un kompetentajai institūcijai.

(2) Attiecīgā valsts institūcija vai vietējā pašvaldība ne vēlāk kā divas nedēļas pēc lēmuma pieņemšanas to izliek vietējās pašvaldības ēkā un citās sabiedriskajās vietās, kā arī publicē vismaz vienā no vietējiem laikrakstiem un ievieto savā interneta mājas lapā (ja tāda ir). Publikācijā norāda valsts institūciju vai vietējo pašvaldību, kur ieinteresētās personas var iepazīties ar:

1) lēmuma saturu;

2) lēmuma pamatojumu un informāciju par sabiedriskās apspriešanas procesu;

3) pasākumiem, kas tiks veikti, lai novērstu vai samazinātu nelabvēlīgo ietekmi uz vidi;

4) (izslēgts ar 15.09.2005. likumu).

(3) Attiecīgā valsts institūcija, pašvaldība vai cita likumā noteiktā institūcija informē ikvienu valsti, ar kuru notikušas konsultācijas ietekmes uz vidi novērtējuma procesā, un nosūta tai šā panta otrajā daļā minēto informāciju.

(4) Ja paredzēto darbību plānots īstenot ārpus Latvijas jurisdikcijā esošas teritorijas un tai var būt būtiska ietekme uz Latvijas vidi, un ar attiecīgās valsts kompetento institūciju ir notikušas konsultācijas ietekmes novērtējuma procesā, kompetentā institūcija 14 dienu laikā pēc tam, kad saņemta informācija par pieņemto lēmumu, ievieto šo lēmumu savā interneta mājaslapā un publicē paziņojumu vismaz vienā no vietējiem laikrakstiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.05.2001., 19.06.2003. likumu, 26.02.2004. likumu un 15.09.2005. likumu)

V1 nodaļa. Stratēģiskā novērtējuma kārtība

(Nodaļa 2003.gada 19.jūnija likuma redakcijā)

          23.1 pants. Plānošanas dokumenta pieteikšana kompetentajā institūcijā

(1) Uzsākot tāda plānošanas dokumenta sagatavošanu, kuram saskaņā ar šo likumu var būt būtiska ietekme uz vidi, arī uz Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000) (izņemot šā panta trešajā daļā noteiktos plānošanas dokumentus), tā izstrādātājs iesniedz kompetentajai institūcijai rakstveida iesniegumu. Pirms rakstveida iesnieguma iesniegšanas izstrādātājs konsultējas ar ieinteresētajām vides un sabiedrības veselības institūcijām par plānošanas dokumenta īstenošanas iespējamo ietekmi uz vidi un cilvēku veselību un par stratēģiskā novērtējuma nepieciešamību. Iesniegumā izstrādātājs, ņemot vērā šā likuma 4.panta trešo, ceturto, piekto un sesto daļu, kā arī 23.2 pantā noteiktos kritērijus un ieinteresēto institūciju viedokli, pamato nepieciešamību piemērot stratēģisko novērtējumu vai iemeslus, kādēļ konkrētajam plānošanas dokumentam stratēģiskais novērtējums nav nepieciešams.

(2) Iesnieguma saturu un iesniegšanas kārtību, kā arī institūcijas, ar kurām iesniedzējs konsultējas pirms iesnieguma iesniegšanas, nosaka Ministru kabinets.

(3) Ministru kabinets nosaka to plānošanas dokumentu veidus, kuriem nepieciešams stratēģiskais novērtējums.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.02.2004. likumu un 15.09.2005. likumu)

           23.2 pants. Stratēģiskā novērtējuma nepieciešamības kritēriji

Lai pieņemtu lēmumu par stratēģiskā novērtējuma nepieciešamību, ir jāizvērtē:

1) attiecīgā plānošanas dokumenta būtība, ņemot vērā:

a) cik lielā mērā plānošanas dokumentā ietverti priekšnoteikumi paredzēto darbību, projektu un citu pasākumu īstenošanai, ievērojot vietas izvēli, darbības veidu, apjomu, nosacījumus un resursu izmantošanu,

b) cik lielā mērā plānošanas dokuments ietekmē citus plānošanas dokumentus, kuri ir dažādos plānošanas līmeņos,

c) plānošanas dokumenta saistību ar vides nosacījumu iekļaušanu citu nozaru plānošanas dokumentos, īpaši, lai veicinātu ilgtspējīgu attīstību,

d) ar konkrēto plānošanas dokumentu saistītās vides problēmas,

e) plānošanas dokumenta saistību ar Latvijas un Eiropas Savienības normatīvo aktu noteikumu ieviešanu vides jomā, īpaši atkritumu apsaimniekošanas un ūdens resursu aizsardzības jomā;

2) iespējamai ietekmei uz vidi pakļautās teritorijas raksturojums, ņemot vērā:

a) ietekmes iespējamību, ilgumu, biežumu un seku atgriezeniskumu,

b) ietekmes kumulatīvo efektu,

c) pārrobežu ietekmes raksturu,

d) draudus cilvēku veselībai vai videi, arī avāriju risku,

e) ietekmes apjomu un izplatību, ievērojot iespējamai ietekmei pakļautās teritorijas platību un iedzīvotāju skaitu;

3) iespējamai ietekmei pakļautās teritorijas jutīgums un īpatnības, ņemot vērā:

a) dabas apstākļu raksturlielumus,

b) ietekmi uz kultūras pieminekļiem,

c) vides kvalitātes normatīvu esošos vai iespējamos pārsniegumus,

d) zemes izmantošanas veidu un intensitāti;

4) attiecīgā plānošanas dokumenta īstenošanas ietekme uz:

a) īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, starptautiskas nozīmes mitrājiem, mikroliegumiem, Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslu, virszemes ūdensobjektu aizsargjoslām,

b) īpaši aizsargājamām sugām, to dzīvotnēm un īpaši aizsargājamiem biotopiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.02.2004. likumu)

           23.3 pants. Lēmums par stratēģiskā novērtējuma nepieciešamību

Kompetentā institūcija:

1) pieņem motivētu lēmumu par to, vai konkrētam plānošanas dokumentam ir nepieciešams stratēģiskais novērtējums;

2) nodrošina, ka lēmums piemērot vai nepiemērot stratēģisko novērtējumu un šo lēmumu pamatojošie dokumenti ir pieejami ikvienai personai;

3) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā informē sabiedrību par to, kādēļ konkrētam plānošanas dokumentam ir vai nav piemērots stratēģiskais novērtējums.

           23.4 pants. Vides pārskats

(1) Vides pārskatā iekļauj informāciju, ko izstrādātājs var nodrošināt, ņemot vērā pašreizējo zināšanu līmeni un novērtēšanas metodes, plānošanas dokumenta saturu, tā vietu plānošanas dokumentu hierarhijā un izstrādes un detalizācijas pakāpi, līdz kādai ir lietderīgi vērtēt ietekmi uz vidi attiecīgajā plānošanas stadijā, lai novērstu novērtējuma dublēšanos.

(2) Ministru kabinets nosaka nepieciešamo informāciju, kas iekļaujama vides pārskatā.

          23.5 pants. Stratēģiskā novērtējuma izstrādāšanas, apspriešanas un monitoringa kārtība

(1) Stratēģisko novērtējumu veic plānošanas dokumenta sagatavošanas laikā, pirms šis plānošanas dokuments tiek iesniegts pieņemšanai. Ja plānošanas dokuments ir hierarhiski saistīts ar citu plānošanas dokumentu vai paredzēto darbību īstenošanu, vides pārskatā, lai izvairītos no informācijas dublēšanās, iekļauj tikai tādu informāciju, kas nepieciešama attiecīgajā plānošanas stadijā, kā arī izmanto informāciju, kas iegūta iepriekšējās plānošanas stadijās.

(2) Izstrādātājs konsultējas ar kompetento institūciju par vides pārskata detalizācijas pakāpi.

(3) Izstrādātājs Ministru kabineta noteiktajā kārtībā publicē paziņojumu par sabiedrības iespējām iepazīties ar vides pārskatu un plānošanas dokumenta projektu, kā arī iespējām piedalīties sabiedriskajā apspriešanā.

(4) Plānošanas dokumenta sagatavošanas laikā un pirms tā pieņemšanas izstrādātājs izvērtē un ņem vērā:

1) vides pārskatu, kā arī alternatīvos risinājumus nelabvēlīgās ietekmes uz cilvēku veselību un vidi novēršanai, samazināšanai vai kompensēšanai;

2) attiecībā uz vides pārskatu saņemtos komentārus un priekšlikumus;

3) sabiedrības viedokli;

4) pārrobežu ietekmes gadījumā arī attiecīgo valsts institūciju komentārus un priekšlikumus un sabiedrības viedokli;

5) Eiropas Komisijas atzinumu par plānošanas dokumentu un likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” noteiktās prasības par kompensējošajiem pasākumiem attiecībā uz Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000), ja plānošanas dokumenta īstenošana negatīvi ietekmēs Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000) un saskaņā ar likumu “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” ir nepieciešams saņemt Eiropas Komisijas atzinumu.

(5) Izstrādātājs, ņemot vērā alternatīvo risinājumu izvērtējumu, saņemtos komentārus un priekšlikumus, kā arī sabiedrības viedokli, precizē vides pārskatu un kopā ar saņemto komentāru un priekšlikumu kopijām iesniedz to kompetentajai institūcijai.

(6) Kompetentā institūcija Ministru kabineta noteiktajā termiņā sniedz atzinumu par vides pārskatu, ņemot vērā vides pārskata atbilstību normatīvo aktu prasībām un izraudzītā risinājuma pamatojumu, kā arī nosaka termiņus, kādos izstrādātājs pēc plānošanas dokumenta apstiprināšanas iesniedz kompetentajai institūcijai ziņojumu par plānošanas dokumenta īstenošanas tiešu vai netiešu ietekmi uz vidi, arī vides pārskatā neparedzētu ietekmi (turpmāk — monitorings).

(7) Ja vides pārskats neatbilst normatīvo aktu prasībām vai izraudzītais risinājums būtiski ietekmē cilvēku veselību un vidi un nav pietiekami pamatots, kā arī ja nav veikta sabiedrības informēšana un vides pārskata apspriešana Ministru kabineta noteiktajā kārtībā vai nav izvērtēti saņemtie komentāri un priekšlikumi, kompetentā institūcija nosūta vides pārskatu izstrādātājam pārstrādāšanai, norādot novēršamās nepilnības, vai arī uzdod izpildītājam nodrošināt sabiedrības informēšanu un sabiedrisko apspriešanu.

(71) Ja saskaņā ar izstrādātāja iesniegto vides pārskatu plānošanas dokumenta īstenošana negatīvi ietekmēs Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000), bet šā dokumenta īstenošana ir vienīgais risinājums, lai apmierinātu sabiedrībai nozīmīgas intereses, arī sociālās vai ekonomiskās intereses, kompetentā institūcija pirms atzinuma par vides pārskatu sniegšanas sagatavo informatīvu ziņojumu Ministru kabinetam lēmuma pieņemšanai.

(72) Prasības šā panta 7.1 daļā minētajam informatīvajam ziņojumam nosaka Ministru kabinets.

(73) Ja saskaņā ar Ministru kabineta lēmumu plānošanas dokumenta īstenošana ir vienīgais risinājums, lai apmierinātu sabiedrībai nozīmīgas sociālās vai ekonomiskās intereses, kompetentā institūcija atbilstoši likumam “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” nosūta ziņojumu Eiropas Komisijai.

(8) Ministru kabinets nosaka:

1) institūcijas, kurām izstrādātājs nosūta plānošanas dokumenta projektu un vides pārskatu, lai saņemtu to komentārus un priekšlikumus;

2) sabiedrības informēšanas un vides pārskata apspriešanas kārtību, arī pārrobežu ietekmes gadījumos;

3) sabiedrības informēšanas noteikumus un kārtību pēc plānošanas dokumenta pieņemšanas;

4) attiecīgo valstu informēšanas kārtību iespējamas pārrobežu ietekmes gadījumā;

5) Eiropas Komisijas informēšanas kārtību;

6) plānošanas dokumenta monitoringa kārtību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.02.2004. likumu un 15.09.2005. likumu)

VI nodaļa
Atbildība un lēmumu pārskatīšana

(Nodaļas nosaukums 2003.gada 19.jūnija likuma redakcijā)

24.pants. Ierosinātāja un izstrādātāja atbildība

(1) Ierosinātājs ir atbildīgs par:

1) iesniegtās informācijas pilnīgumu un patiesumu, kā arī par darba ziņojuma un noslēguma ziņojuma sagatavošanu atbilstoši šā likuma un citu normatīvo aktu prasībām;

2) noslēguma ziņojumā ietverto risinājumu īstenošanu.

(2) Izstrādātājs ir atbildīgs par informācijas pilnīgumu un patiesumu, kā arī stratēģiskā novērtējuma veikšanu atbilstoši šā likuma un citu normatīvo aktu prasībām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.2003. likumu)

25.pants. Pieaicināto ekspertu atbildība

Pieaicinātie eksperti ir atbildīgi par:

1) kompetentajai institūcijai iesniegto dokumentu izvērtējuma objektivitāti;

2) sava atzinuma kvalitāti un atzinuma sagatavošanas termiņu ievērošanu.

          26.pants. Lēmumu pārskatīšanas kārtība

(1) Ikvienai personai, arī personu apvienībām un organizācijām, ir tiesības apstrīdēt jebkuru saskaņā ar šo likumu pieņemtu lēmumu, arī darbību vai bezdarbību, ja ar to ir pārkāptas vai ignorētas normatīvajos aktos noteiktās sabiedrības tiesības uz informāciju vai līdzdalību ietekmes uz vidi novērtējuma vai stratēģiskā novērtējuma procesā.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajos gadījumos persona iesniegumu var iesniegt:

1) par ierosinātāja vai izstrādātāja rīcību visā ietekmes uz vidi novērtējuma procesā līdz tam laikam, kad kompetentā institūcija ir sniegusi atzinumu par noslēguma ziņojumu vai vides pārskatu, — kompetentajai institūcijai;

2) par kompetentās institūcijas lēmumu vai rīcību, izskatot šīs daļas 1.punktā minēto iesniegumu, mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas — Vides ministrijai.

(3) Iesniegumu, kas apstrīd paredzētās darbības akceptu vai plānošanas dokumenta pieņemšanu, ja ir pārkāptas vai ignorētas normatīvajos aktos noteiktās sabiedrības tiesības uz informāciju vai līdzdalību ietekmes uz vidi novērtējuma vai stratēģiskā novērtējuma procesā, mēneša laikā pēc akcepta sniegšanas vai dokumenta pieņemšanas var iesniegt augstākai institūcijai vai amatpersonai, bet, ja tādas nav, — tiesā.

(4) Šā panta otrās daļas 2.punktā un trešajā daļā minētās augstākās institūcijas vai amatpersonas lēmumu var pārsūdzēt tiesā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(2003.gada 19.jūnija likuma redakcijā)

Pārejas noteikumi

1. Ministru kabinets ne vēlāk kā līdz 1999.gada 1.janvārim izveido kompetento institūciju.

2. Vides valsts ekspertīzes pārvalde pilda kompetentās institūcijas pienākumus līdz dienai, kad darbību uzsāk kompetentā institūcija.

3. (Izslēgts ar 19.06.2003. likumu).

4. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē:

1) likums "Par valsts ekoloģisko ekspertīzi" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1990, 45.nr.);

2) Satversmes 81. panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi nr. 278 "Noteikumi par ietekmes uz vidi novērtējumu" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 18.nr.).

5. Ministru kabinets līdz 2001.gada 1.oktobrim sagatavo un apstiprina šā likuma 4.panta otrajā daļā minētos noteikumus.

(2001.gada 30.maija likuma redakcijā)

6. Stratēģiskais novērtējums nav nepieciešams plānošanas dokumentiem, kuru izstrāde noteikta ar normatīvajiem aktiem līdz 2004.gada 21.jūlijam vai kuru izstrāde uzsākta pirms 2004.gada 21.jūlija, ja izstrādātājs līdz 2004.gada 21.jūlijam ir informējis par šādu plānošanas dokumentu kompetento institūciju un plānošanas dokumentu pieņem līdz 2006.gada 21.jūlijam, izņemot:

1) gadījumus, kad pēc informācijas saņemšanas kompetentā institūcija, ņemot vērā šā likuma 23.2 pantā minētos stratēģiskā novērtējuma nepieciešamības kritērijus un plānošanas dokumenta izstrādes stadiju, pieņem lēmumu par stratēģiskā vides novērtējuma nepieciešamību;

2) šo pārejas noteikumu 7.punktā minētos gadījumus.

(2004.gada 26.februāra likuma redakcijā)

7. Plānošanas dokumentiem, kuru īstenošana var būtiski ietekmēt Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijas, stratēģiskais novērtējums ir nepieciešams, ja tos pieņem pēc 2004.gada 1.maija.

(2003.gada 19.jūnija likuma redakcijā)

8. Ja izstrādātājs piemēro plānošanas dokumentam stratēģisko novērtējumu pirms šo pārejas noteikumu 6. vai 7.punktā minēto termiņu beigām, stratēģiskais novērtējums piemērojams atbilstoši šā likuma noteikumiem.

(2003.gada 19.jūnija likuma redakcijā)

9. Ministru kabinets izdod šajā likumā minētos noteikumus līdz 2004.gada 1.martam.

(2003.gada 19.jūnija likuma redakcijā)

10. Līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2004.gada 1.martam ir piemērojami šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) Ministru kabineta 1999.gada 15.jūnija noteikumi nr.213 “Kārtība, kādā novērtējama ietekme uz vidi” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1999, 14.nr.);

2) Ministru kabineta 2001.gada 18.decembra noteikumi nr.521 “Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts biroja nolikums” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 3.nr.).

(2003.gada 19.jūnija likuma redakcijā)

11. Ministru kabinets līdz 2006.gada 1.maijam izdod šā likuma 4.1 pantā, 19.panta ceturtajā daļā, 22.panta piektajā daļā un 23.5 panta 7.2 daļā minētos noteikumus.

(2005.gada 15.septembra likuma redakcijā)

12. Ministru kabinets līdz 2008.gada 1.janvārim izdod šā likuma 5.pantā minētos noteikumus. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2008.gada 1.janvārim piemērojami Ministru kabineta 2006.gada 7.februāra noteikumi Nr.117 "Noteikumi par Valsts vides dienesta sniegto maksas pakalpojumu cenrādi", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

(2007.gada 7.jūnija likuma redakcijā)

13. Grozījumi šā likuma 5.pantā attiecībā uz ierosinātāja pienākumu maksāt valsts nodevu par ietekmes uz vidi sākotnējā izvērtējuma veikšanu stājas spēkā 2008.gada 1.janvārī.

(2007.gada 7.jūnija likuma redakcijā)

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

(Atsauce 2005.gada 15.septembra likuma redakcijā)

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Padomes 1985.gada 27.jūnija direktīvas 85/337/EEK par dažu valsts un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu;

2) Eiropas Padomes 1997.gada 3.marta direktīvas 97/11/EK, ar kuru groza direktīvu 85/337/EEK par dažu valsts un privāto projektu ietekmes uz vidi novērtējumu;

3) Eiropas Padomes 1992.gada 21.maija direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību;

4) Eiropas Padomes 1979.gada 2.aprīļa direktīvas 79/409/EEK par savvaļas putnu aizsardzību;

5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 27.jūnija direktīvas 2001/42/EK par noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējumu;

6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 26.maija direktīvas 2003/35/EK, ar ko paredz sabiedrības līdzdalību dažu ar vidi saistītu plānu un programmu izstrādē un ar ko attiecībā uz sabiedrības līdzdalību un iespēju griezties tiesās groza Padomes direktīvas 85/337/EEK un 96/61/EK.

Likums Saeimā pieņemts 1998.gada 14.oktobrī.

 

Valsts prezidents                                         G.Ulmanis

Rīgā 1998.gada 30.oktobrī

 

 

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.05.2001. likumu, 19.06.2003. likumu, 26.02.2004. likumu, 15.09.2005. likumu  un 07.06.2007. likumu)

Likuma  "Par ietekmes uz vidi novērtējumu"
                               1.pielikums

 

Objekti, kuru ietekmes novērtējums ir nepieciešams

1. Iekārtas, kas paredzētas jēlnaftas, ogļu vai degakmens pārstrādei, ja pārstrādes apjoms ir 500 vai vairāk tonnu diennaktī.

2. Termoelektrostacijas un citas sadedzināšanas iekārtas ar 100 megavatu vai lielāku jaudu.

3. Atomelektrostacijas un kodolreaktori, arī to demontāža vai likvidēšana (izņemot zinātniskās pētniecības darbam paredzētās iekārtas kodolmateriālu un transformējamo kodolmateriālu ražošanai un konversijai, ja to maksimālā jauda nepārsniedz vienu kilovatu vidējās siltumspējas). (Atomelektrostacijas vai cita kodolreaktora darbība uzskatāma par pārtrauktu, kad visa kodoldegviela un citi radioaktīvi piesārņotie elementi ir pilnībā aizvākti no iekārtas atrašanās vietas.)

4. Iekārtas, kas paredzētas apstarotās kodoldegvielas atkārtotai apstrādei.

5. Iekārtas vai zonas, kas paredzētas:

1) kodoldegvielas ražošanai vai bagātināšanai;

2) apstarotās kodoldegvielas vai augstas radioaktivitātes atkritumu apstrādei;

3) apstarotās kodoldegvielas apglabāšanai;

4) radioaktīvo atkritumu apglabāšanai;

5) apstarotās kodoldegvielas vai radioaktīvo atkritumu uzglabāšanai ilgāk par 10 gadiem ārpus to ražošanas vai rašanās vietas.

6. Integrētas čuguna vai tērauda ražotnes un iekārtas krāsaino metālu ražošanai no rūdas, koncentrātiem vai metāllūžņiem, izmantojot metalurģiskos, ķīmiskos vai elektrolītiskos procesus.

7. Iekārtas, kas paredzētas azbesta ieguvei un azbesta vai azbestu saturošu produktu apstrādei un pārstrādei:

1) ja azbestcementa produktu galaprodukcijas apjoms pārsniedz 10 000 tonnu gadā;

2) ja abrazīvo materiālu galaprodukcijas apjoms pārsniedz 50 tonnu gadā;

3) citos gadījumos, ja iekārtas izmanto vairāk nekā 50 tonnu azbesta gadā.

8. Iekārtas, kas paredzētas rūpnieciskai turpmāk minēto vielu ražošanai, izmantojot vairākus secīgus ķīmisko vielu pārvēršanas procesus:

1) organiskās un neorganiskās ķīmiskās pamatvielas;

2) fosforu, slāpekli vai kāliju saturoši (vienkārši vai salikti) minerālmēsli;

3) augu aizsardzības līdzekļi un biocīdi;

4) farmaceitiskie produkti, kuru ražošanā tiek izmantoti ķīmiskie un bioloģiskie procesi;

5) sprāgstvielas.

9. Jaunbūvējamas publiskās lietošanas dzelzceļa līnijas.

10. Jaunbūvējamas lidostas ar 2,1 kilometru garu vai vēl garāku skrejceļu.

11. Jaunbūvējamas automaģistrāles un ātrsatiksmes autoceļi.

11.1 Jaunbūvējami četru vai vairāku joslu ceļi vai esošie divu vai mazāk joslu ceļi, kas iztaisnoti un/vai paplašināti par četru vai vairāku joslu ceļiem, ja šāda būvētā, iztaisnotā un/vai paplašinātā autoceļa posms ir 10 kilometrus garš vai vēl garāks. 

12. Iekšējie ūdensceļi un ostas, kas paredzētas iekšzemes ūdenstransportam ar 1350 tonnu un lielāku tilpību.

13. Ostas un piestātnes ārpus ostām, kas paredzētas kravu pārkraušanai (izņemot pasažieru kuģu piestātnes), ja tās var apkalpot kuģus ar 1350 tonnu un lielāku tilpību.

14. Bīstamo atkritumu uzglabāšanas un apglabāšanas vietas, kā arī to sadedzināšanas un ķīmiskās pārstrādes iekārtas.

15. Sadzīves atkritumu apglabāšanas vietas.

16. Sadzīves atkritumu sadedzināšanas un ķīmiskās pārstrādes iekārtas, ja pārstrādes apjoms ir 10 tonnu un vairāk diennaktī.

17. Projekti, kas paredz pazemes ūdeņu ieguvi vai mākslīgu pazemes ūdeņu papildināšanu, ja gada kopējā aprite ir 10 miljoni kubikmetru un vairāk.

17.1 Projekti, kas paredz ūdens resursu pārdali starp upju baseiniem (izņemot centralizētu dzeramā ūdens ieguvi), ja šo resursu pārdales mērķis ir novērst iespējamo ūdens trūkumu un ja pārvietotā ūdens daudzums pārsniedz 100 miljonus kubikmetru gadā.

18. Projekti, kas paredz ūdens resursu pārdali starp upju baseiniem (izņemot centralizētu dzeramā ūdens ieguvi), ja pārvietotā ūdens daudzums pārsniedz 5 procentus no tā plūsmas.

19. Notekūdeņu attīrīšanas iekārtas ar jaudu, kas pārsniedz 150 000 cilvēkekvivalentu.

20. Projekti, kas paredz naftas un dabasgāzes ieguvi komerciālos nolūkos.

21. Aizsprosti vai citas hidrobūves, kas paredzētas ūdeņu aizturēšanai vai pastāvīgai uzkrāšanai, ja to mākslīgi uzkrātā ūdens tilpums pārsniedz 10 miljonu kubikmetru.

22. Naftas, gāzes un ķīmisko vielu un ķīmisko produktu transportam paredzēti cauruļvadi, kuru diametrs pārsniedz 500 milimetru un garums - 40 kilometru.

23. Cūku vai mājputnu intensīvās audzēšanas kompleksi ar vairāk nekā:

1) 85 000 vietu broileriem;

2) 60 000 vietu vistām;

3) 3000 vietu cūkām, kuru masa ir lielāka par 30 kilogramiem;

4) 900 vietām sivēnmātēm.

24. Rūpnieciskās iekārtas, kas paredzētas:

1) celulozes ražošanai no koksnes vai līdzīgas šķiedrainas izejvielas;

2) papīra un kartona ražošanai, ja to jauda pārsniedz 50 000 tonnu gadā.

25. Projekti, kas paredz derīgo izrakteņu ieguvi agrāk neizmantotās derīgo izrakteņu atradnēs, kuru platība ir lielāka par 10 hektāriem, vai agrāk neizmantotās kūdras atradnēs, kuru platība ir lielāka par 100 hektāriem, neatkarīgi no izstrādei paredzētās platības.

26. Augstsprieguma elektrolīnijas, kuru garums ir lielāks par 15 kilometriem un spriegums - 110 kilovoltu vai vairāk.

27. Naftas un naftas ķīmijas produktu glabātavas ar kopējo ietilpību 50 000 tonnu un vairāk, kā arī ķīmisko produktu glabātavas ar kopējo ietilpību 20 000 tonnu un vairāk.

28. (Izslēgts ar 19.06.2003. likumu).

29. Latvijas dabai neraksturīgo savvaļas sugu ieviešanas (introdukcijas) projekti.

30. Jebkuras pārmaiņas darbībās, kas saistītas ar šajā pielikumā minētajiem objektiem, ja šīs pārmaiņas atbilst šajā pielikumā noteiktajām robežvērtībām.

(Pielikums 2003.gada 19.jūnija likuma redakcijā, ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.02.2004. likumu, 15.09.2005. likumu un 07.06.2007. likumu)

Likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”
2.pielikums

 Darbības, kurām nepieciešams sākotnējais izvērtējums

1. Lauksaimniecība, mežsaimniecība, zivsaimniecība:

1) lauksaimniecībā izmantojamās zemes un meža zemes transformācija, ja transformējamās zemes platība ir lielāka par 50 hektāriem;

2) daļēji pārveidotu vai saimnieciskajā darbībā neizmantotu teritoriju pārveidošana par aramzemi, ja zemes platība ir lielāka par 50 hektāriem;

3) saimnieciskie ūdens projekti, arī meliorācija un apūdeņošana, ja zemes platība ir lielāka par 100 hektāriem;

4) apmežošana, ja zemes platība ir lielāka par 50 hektāriem;

5) mājlopu un mājputnu intensīvas audzēšanas kompleksu būvniecība, ja tie paredzēti:

a) vairāk nekā 2000 gaļas cūkām, kuru svars pārsniedz 30 kilogramus,

b) vairāk nekā 750 sivēnmātēm,

c) vairāk nekā 40 000 mājputniem,

d) saimniecībām, kurās ir 500 liellopu,

e) saimniecībām, kurās ir 250 liellopu, ja šajās saimniecībās nav pietiekamas lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības kūtsmēslu izkliedei (nosakot pieļaujamās dzīvnieku vienības - 1,7 dzīvnieku vienības uz vienu hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes);

6) zivju audzēšanai paredzētu dīķu ierīkošana, kuru kopējā platība pārsniedz 10 hektārus, zivju audzēšanas kompleksu ierīkošana dabiskās ūdenstilpēs un ūdenstecēs;

7) jūras teritoriju atgūšana.

2. Ieguves rūpniecība:

1) projekti, kas paredz uzsākt derīgo izrakteņu ieguvi derīgo izrakteņu atradnēs, kuru platība ir lielāka par 5 hektāriem, vai kūdras atradnēs, kuru platība ir lielāka par 25 hektāriem, neatkarīgi no izstrādei paredzētās platības;

2) derīgo izrakteņu ieguve pazemes izstrādnēs;

3) derīgo izrakteņu ieguve, tīrot, padziļinot vai bagarējot virszemes ūdens objektus vai jūru, ja kopējais izrakteņu ieguves apjoms ir 1000 un vairāk kubikmetru;

4) šādu dziļurbumu ierīkošana un izmantošana (izņemot urbumus, kas paredzēti inženierģeoloģiskiem pētījumiem un pazemes ūdeņu monitoringam):

a) ģeotermālie urbumi,

b) urbumi atkritumu glabāšanai,

c) ūdens ieguves urbumi, kuri ir dziļāki par 250 metriem,

d) ogļūdeņražu izpētes un ieguves urbumi;

5) virszemes rūpniecisko iekārtu uzstādīšana akmeņogļu, naftas, dabasgāzes, rūdu un degakmens iegūšanai.

3. Enerģētiskā rūpniecība:

1) rūpniecisko iekārtu uzstādīšana elektrības, tvaika un karstā ūdens ražošanai, ja to ievadītā siltuma jauda pārsniedz 50 megavatus;

2) gāzes, tvaika un karstā ūdens pārvades līniju un augstsprieguma elektrolīniju ierīkošana, ja to garums pārsniedz 5 kilometrus;

3) dabasgāzes virszemes un dabasgāzes un citas degošas gāzes pazemes krātuvju ierīkošana;

4) fosilā kurināmā virszemes krātuvju ierīkošana;

5) ogļu un brūnogļu briketēšanas iekārtu uzstādīšana;

6) radioaktīvo atkritumu apstrādes un glabāšanas iekārtu uzstādīšana (visas darbības, uz kurām neattiecas šā likuma 1.pielikums);

7) hidroelektrostaciju būvniecība;

8) vēja elektrostaciju būvniecība, ja būves augstums pārsniedz 20 metrus;

9) vēja elektrostaciju būvniecība Latvijas Republikas teritoriālajā jūrā un Latvijas Republikas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā.

4. Metāla un metāla izstrādājumu ieguve un ražošana:

1) iekārtas čuguna vai tērauda iegūšanai (pirmējā vai otrējā kausēšana), ietverot nepārtraukto metālliešanu, ja šo iekārtu jauda pārsniedz 2,5 tonnas stundā;

2) iekārtas melno metālu apstrādei:

a) karstās velmētavas, kurās apstrādā vairāk nekā 20 tonnas tērauda stundā,

b) smēdes, kuru enerģija pārsniedz 50 kilodžoulus katram mehānismam, ja patērētā siltuma jauda pārsniedz 20 megavatus,

c) iekārtas metālu aizsargpārklājumu uzkausēšanai, kurās apstrādā vairāk nekā 2 tonnas tērauda stundā;

3) melno metālu lietuves, kuru ražošanas jauda pārsniedz 20 tonnas diennaktī;

4) krāsaino metālu kausēšanas iekārtas (arī krāsaino metālu sakausējumiem, izņemot dārgmetālus), kuru jauda pārsniedz 4 tonnas kausēta svina vai kadmija diennaktī vai 20 tonnas jebkura cita kausēta metāla diennaktī (arī pārstrādes produktu bagātināšanas un metālliešanas iekārtas);

5) metāla un plastmasas izstrādājumu virsmu apstrādes iekārtas, kurās izmanto elektrolītiskos vai ķīmiskos procesus un kuru elektrolīzes vannu vai ķīmiskās apstrādes tvertnes kopējais tilpums pārsniedz 30 kubikmetrus;

6) mehānisko transportlīdzekļu sērijveida ražošana, montāža un šādu transportlīdzekļu motoru izgatavošana;

7) kuģu būves un remonta rūpnīcas;

8) lidmašīnu būves un remonta rūpnīcas;

9) dzelzceļa konstrukciju ražošana;

10) metālu ieguve ar sprādzienu metodi;

11) rūdu apdedzināšanas un frakcionēšanas iekārtu uzstādīšana.

5. Derīgo izrakteņu pārstrāde:

1) koksēšanas krāšņu (ogļu sausā destilēšana) ierīkošana;

2) cementa ražošana, ja ražošanas jauda pārsniedz 500 tonnas produkcijas diennaktī;

3) iekārtu uzstādīšana azbesta un tādu produktu ražošanai, kuros azbests ir pamatsastāvdaļa (visas darbības, uz kurām neattiecas šā likuma 1.pielikums);

4) iekārtu uzstādīšana stikla un stikla šķiedras ražošanai, ja kausēšanas jauda pārsniedz 20 tonnas diennaktī;

5) iekārtu uzstādīšana minerālvielu kausēšanai, arī minerālšķiedru ražošanai, ja kausēšanas jauda pārsniedz 20 tonnas diennaktī;

6) keramikas izstrādājumu ražošana apdedzinot, kārniņu, ķieģeļu, ugunsizturīgu ķieģeļu, flīžu, māla trauku un porcelāna ražošana, ja ražošanas jauda pārsniedz 75 tonnas gatavās produkcijas diennaktī vai ja apdedzināšanas krāsns tilpums ir lielāks par 4 kubikmetriem un apdedzināšanas krāsnī var ievietot vairāk nekā 300 kilogramus produkcijas uz vienu krāsns kubikmetru.

6. Ķīmiskā rūpniecība:

1) ķīmisko vielu rūpnieciska ražošana un starpproduktu pārstrāde (visas darbības, uz kurām neattiecas šā likuma 1.pielikums);

2) pesticīdu, farmācijas produktu, krāsu, laku, elastomēru un peroksīdu rūpnieciska ražošana (visas darbības, uz kurām neattiecas šā likuma 1.pielikums);

3) naftas, naftas ķīmijas produktu un ķīmisko produktu uzglabāšanas iekārtu (ar kopējo ietilpību 10 000 un vairāk tonnu) uzstādīšana.

7. Pārtikas rūpniecība:

1) augu un dzīvnieku eļļas un tauku rūpnieciska ražošana;

2) rūpnieciska augu un dzīvnieku pārstrādes produktu iepakošana un konservēšana;

3) piena produktu rūpnieciska ražošana, ja pieņem vairāk nekā 50 tonnas piena diennaktī (ja 50 tonnas diennaktī ir gada vidējais rādītājs);

4) brūvēšana un iesala rūpnieciska ražošana;

5) konditorejas izstrādājumu un sīrupa rūpnieciska ražošana;

6) tādu lopkautuvju būvniecība, kurās saražo vairāk nekā 25 tonnas kautķermeņu diennaktī;

7) cietes rūpnieciska ražošana;

8) zivju produktu un zivju eļļas rūpnieciska ražošana uzņēmumos, kuros pārstrādā vairāk nekā 10 tonnas zivju diennaktī;

9) cukura rūpnieciska ražošana.

8. Tekstilrūpniecība, ādas, koka un papīra rūpnieciska ražošana:

1) papīra un kartona ražošana, ja saražo vairāk nekā 20 tonnas produkcijas diennaktī;

2) materiālu pirmapstrāde vai šķiedru un audumu krāsošana, ja apstrādā vairāk nekā 1 tonnu materiāla diennaktī;

3) ādu miecēšana rūpnieciskos apjomos, ja saražo vairāk nekā 5 tonnas gatavās produkcijas diennaktī;

4) skaidu plākšņu un finiera ražošana;

5) celulozes pārstrādes un ražošanas iekārtu uzstādīšana (visas darbības, uz kurām neattiecas šā likuma 1.pielikums).

9. Gumijas rūpniecība — uz elastomēru bāzes veidotu produktu rūpnieciska ražošana un pārstrāde.

10. Infrastruktūras projekti:

1) rūpniecisko teritoriju ierīkošana;

2) pilsētvides attīstības projekti (piemēram, tirdzniecības centri, jaunu ūdensapgādes vai kanalizācijas ārējo tīklu būvniecība, ja to kopgarums pārsniedz 20 kilometrus, vairāk nekā 300 automašīnām paredzētas autostāvvietas);

3) dzelzceļa līniju būvniecība, ja to kopgarums pārsniedz vienu kilometru, un kravas pārkraušanas iekārtu un termināļu būvniecība (visas darbības, uz kurām neattiecas šā likuma 1.pielikums)

4) lidlauku būvniecība (visas darbības, uz kurām neattiecas šā likuma 1.pielikums);

5) ceļu, ostu un kuģu piestātņu (arī zvejas ostu) būvniecība (visas darbības, uz kurām neattiecas šā likuma 1.pielikums);

6) iekšējo ūdensceļu būvniecība (visas darbības, uz kurām neattiecas šā likuma 1.pielikums);

7) aizsprostu un citu ūdens uzkrāšanai paredzētu konstrukciju būvniecība, ja ūdens tilpums ūdenskrātuvē pārsniedz 3 000 000 kubikmetrus;

8) tramvaja un metro līniju būvniecība vai cita veida sliežu transports pasažieru pārvadāšanai;

9) cauruļvadu ierīkošana naftas un gāzes transportēšanai, ja to garums pārsniedz 20 kilometrus;

10) ūdensvadu ierīkošana, ja to kopgarums pārsniedz 20 kilometrus;

11) ēku un būvju būvniecība, rekonstrukcija, renovācija un restaurācija Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā; dambju, molu un citu būvju būvniecība jūrā, kur iespējamas krasta pārmaiņas, izņemot esošo būvju uzturēšanu;

12) pazemes ūdeņu ieguve un pazemes ūdeņu mākslīga papildināšana, ja gada kopējais apjoms ir 1 000 000 un vairāk kubikmetru;

13) mākslīgu ūdensteču un ūdenstilpju izveidošana, ja tās ir garākas par 0,5 kilometriem vai to platība ir lielāka par 10 hektāriem;

14) projekti, kas paredz ūdens resursu pārdali starp upju baseiniem, ja pārvietojamā ūdens daudzums pārsniedz 2 procentus no tā plūsmas;

15) akveduktu vai maģistrālo ūdens cauruļvadu ierīkošana ūdens padevei lielos attālumos;

16) dambju, molu un citu būvju būvniecība plūdu novēršanai.

11. Pārējās darbības:

1) sacīkšu trašu un mehānisko transportlīdzekļu izmēģinājumu poligonu izveidošana;

2) atkritumu apglabāšanas un pārstrādes iekārtas (visas darbības, uz kurām neattiecas šā likuma 1.pielikums);

3) notekūdeņu attīrīšanas iekārtu būvniecība, ja to jauda pārsniedz 20 000 cilvēkekvivalentus;

4) dūņu izvietošanas vietu būvniecība;

5) metāllūžņu glabāšanas vietu (arī teritoriju, kas paredzētas vairāk nekā 300 nolietoto transportlīdzekļu glabāšanai) ierīkošana;

6) motoru, turbīnu un reaktoru stacionāro izmēģinājumu stendu (laboratoriju) uzstādīšana;

7) mākslīgo minerālšķiedru ražošanas iekārtu uzstādīšana;

8) sprāgstvielu iznīcināšanas iekārtu uzstādīšana;

9) kapsētu ierīkošana [arī mājas (istabas) dzīvnieku kapsētu ierīkošana];

10) iekārtu būvniecība tādu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārstrādei, kuri nav paredzēti izmantošanai pārtikā;

11) bīstamo atkritumu šķirošanas laukumi.

12. Tūrisms un atpūta:

1) slēpošanas trašu, pacēlāju un gaisa tramvaju ierīkošana un ar to saistītie pasākumi;

2) jahtu un citu mazizmēra kuģošanas līdzekļu ostu ierīkošana;

3) viesnīcu kompleksu būvniecība ārpus apdzīvotajām vietām un ar to saistītie attīstības pasākumi;

4) pastāvīgu kempinga vietu ierīkošana;

5) tematisko parku ierīkošana.

13. Jebkuras pārmaiņas akceptētās, notiekošās vai pabeigtās darbībās, kuras saistītas ar šā likuma 1.pielikumā un šajā pielikumā minētajiem objektiem un var izraisīt būtisku nelabvēlīgu ietekmi uz vidi (pārmaiņas darbībās, uz kurām neattiecas šā likuma 1.pielikums).

14. Darbības, kuras paredzētas jaunu metožu un produktu attīstībai (izstrādei) un attiecas uz šā likuma 1.pielikumā minētajiem objektiem un kuras turpinās ne ilgāk kā divus gadus pēc to uzsākšanas.

mājās

lapas sākums

Info | Vēsture | Nolikums | Likumdošana | Struktūra | Notikumi | Publikācijas | Darbinieki | Saites


Lapa atjaunota: 03.03.2011
Informācijas pārpublicēšanas gadījumā atsauce uz VP valsts biroju obligāta
Copyright ©  VP valsts birojs