Vides pārraudzības valsts birojs

English version
  IPNK procedūra
  Labākās tehnoloģijas
  Atļauju reģistrs
  Uzņēmumu saraksts
  Informācija
lsivn.png (536 bytes)

 
Miecēšana un ādas apdare

Nozares apraksts un prakse

Reizēm tiek veikta ādu konservēšana, lai jēlādas miecētavā nonāktu pieņemamā stāvoklī. Plaši izmantoti konservēšanas paņēmieni ietver kaltēšanu, sālīšanu un uzglabāšanu aukstumā. Konservējot jēlādas ir jāizvairās no tādu toksisku vielu izmantošanas, kas vidē nenoārdās. Miecēšanas procesā ādas tiek apstrādātas, lai atdalītu apmatojumu, nestrukturētus proteīnus un taukus, atstājot praktiski tīra kolagēna sagatavi. Tad ādas konservē, piesūcinot tās ar miecvielām. Ādas ražošanā parasti ir trīs izteiktas fāzes: a) sagatavošana (stieptuvē); b) miecēšana (miecētavā); c) apdare, ieskaitot krāsošanu un virsmas apstrādi. Miecēšanā un apdarē izmanto daudz dažādu procesu un ķimikāliju (ieskaitot hroma sāļus).

Miecēšanas un apdares procesos parasti ietilpst:

  • mērcēšana un mazgāšana, lai atdalītu sāli, atjaunotu ādas mitruma saturu un aizvāktu liekos materiālus, kā netīrumus un mēslus;
  • sārmošana, lai atbrīvotu kolagēna struktūru, atdalot saistaudu materiālu;
  • miesas atdalīšana, lai atbrīvotos no liekajiem audiem ādas apakšpusē;
  • apmatojuma/vilnas atdalīšana ar mehāniskiem vai ķīmiskiem līdzekļiem;
  • mīcīšana un kodināšana, lai ādas atkaļķotu un sagatavotu miecvielu uzņemšanai;
  • miecēšana, lai stabilizētu ādas materiālu un piešķirtu ādām to pamatīpašības;
  • atkārtota miecēšana, krāsošana un ietaukošana, lai piešķirtu izstrādātajai ādai noteiktas īpašības, palielinātu miecēšanas šķīduma iesūkšanos, no jauna bagātinātu ādas ar eļļām un piešķirtu izstrādātajām ādai krāsu; un
  • apdare atbilstīgi gala produkta specifikai.


Atkritumu un emisiju raksturojums

Miecēšanas potenciālā ietekme uz vidi ir būtiska. Uz katru tonnu ādu veidojas, 20—80 m3 notekūdeņu, kas jauktā, neapstrādātā veidā ir duļķaini, krāsaini un smakojoši. Tie sastāv no skābju un sārmu šķīdumiem un satur hromu (no 100 līdz 400 mg/l), sulfīdus (no 200 līdz 800 mg/l), slāpekli (no 200 līdz 1000 mg/l), BSP5 (no 900 līdz 6000 mg/l, parasti diapazonā no 160 līdz 24 000 mg/l), ĶSP (no 800 līdz 43 000 mg/l plūsmās, kur ir atdalīti dažādu veidu notekūdeņi, un no 2400 līdz 14 000 mg/l jauktu notekūdeņu plūsmās), hlorīdus (no 200 līdz 70 000 mg/l atdalītās plūsmās un no 5600 līdz 27000 mg/l jauktās plūsmās) un daudz tauku. Suspendētās vielas parasti veido pusi no hlorīdu apjoma. Notekūdeņi var saturēt arī to pesticīdu atlikumus, kas izmantoti ādu konservēšanai transportēšanas laikā, kā arī vērā ņemamus daudzumus patogēno mikroorganismu. [Šī nozare] rada ievērojamus cieto atkritumu apjomus, ieskaitot atgriezumus, sabojātās ādas un stieptuves procesos atdalīto apmatojumu. Cietie atkritumi var sastādīt līdz 70 % no sākotnējā (mitro, neizžāvēto) ādu svara. Bez tam rodas arī lieli daudzumi nogulšņu. Pūstošās organiskās vielas izdala spēcīgas smakas. Atmatošanas laikā izdalās sērūdeņradis. Atkaļķošanas laikā izdalās amonjaks. Gaisa kvalitāti vēl vairāk var pasliktināt šķīdinātāju iztvaikošana apsmidzināšanas, attaukošanas un apdares (piemēram, krāsošanas) procesos.


Piesārņojuma novēršana un kontrole

Projektējot jaunas ražotnes ir jāpievēršas tālāk uzskaitītajām tehnoloģiskā procesa modifikācijām.

  • Kad vien tas ir iespējams, apstrādāt svaigas ādas, lai samazinātu sāls daudzumu notekūdeņos.
  • Samazināt ādu konservēšanai izmantotā sāls daudzumu. Ja par izejmateriālu izmanto sālītas ādas, vispirms jāveic to priekšapstrāde, izmantojot sāls izvadīšanas metodes.
  • Lai saglabātu ādas, izmantot sālīšanu vai uzglabāšanu aukstumā, nevis vidē noturīgus insekticīdus un fungicīdus.
  • Ja ir nepieciešams izmantot antiseptiskus līdzekļus /biocīdus, jāizvairās no toksiskiem un grūti bioloģiski noārdāmiem līdzekļiem, īpaši tādiem, kas satur arsēnu, dzīvsudrabu, lindānu, pentahlorfenolu vai citām hloru saturošām vielām.
  • Atdalīt audus jēlām, nevis sārmotām ādām.
  • Izmantot 20—50 % sulfīdu un kaļķu šķīdumus, lai samazinātu sulfīdu daudzumu notekūdeņos.
  • Atdalīt sārmotās ādas vienu no otras, lai samazinātu miecēšanai vajadzīgā hroma daudzumu.
  • Apsvērt iespēju atkaļķošanai izmantot oglekļa dioksīdu, lai samazinātu amonjaka daudzumu notekūdeņos.
  • Miecēšanas vajadzībām izmantot vienīgi trīsvērtīgo hromu.
  • Injicēt miecēšanas šķīdumu ādā, izmantojot augstspiediena sprauslu, un ieviest hroma atgūšanu/reģenerāciju no hromu saturošiem notekūdeņiem, kas būtu jānošķir no pārējiem notekūdeņiem. Pēc nogulsnēšanas un apstrādes ar skābi atkārtoti izmantot hromu. Uzlabot hroma piesaistīšanu, pievienojot dikarboksilskābes.
  • Atkārtoti izmantot hroma šķīdumu miecēšanas procesā vai kodināšanas tvertnē.
  • Izskatīt alternatīvas miecēšanā izmantotajam hromam, tādas kā titānu, alumīniju, metālisko cirkoniju un augu izcelsmes miecvielas.
  • Krāsošanā un apdarē izmantot neorganiskus šķīdinātājus.
  • Lai samazinātu piesārņojuma apjomus, savākt apmatojumu tālākai izlietošanai, izmantojot to saudzējošas metodes (piemēram, izvairoties ķīmiski izšķīdināt apmatojumu, gan pareizi izvēloties ķīmikālijas, gan izmantojot sietus tā atdalīšanai no notekūdeņiem).
  • Izmantot ar fotoelementiem aprīkotas krāsu smidzināšanas ierīces, lai izvairītos no pārliecīgas krāsu uzklāšanas.
  • Pirms miecēšanas ar augu izcelsmes miecvielām sagatavot ādas [šādai apstrādei].

Laba saimniekošana ļauj ūdens patēriņu samazināt par 30—50 % jeb līdz 25 l uz kilogramu jēlmateriāla (l/kg). Lai samazinātu ūdens patēriņu, jāveic tālāk minētie pasākumi.

  • Tehnoloģiskā procesa ūdeņu pārraudzība un kontrole — var dot [ūdens patēriņa] samazinājumu līdz pat 50 %.
  • Mazgāšana pa partijām nepārtrauktas mazgāšanas vietā — samazinājums līdz pat 50 %.
  • Izmantot vājākus šķīdumus, piemēram 40—80 % šķīdumus. Atkārtoti izmantot sārmošanas, kodināšanas un miecēšanas šķīdumus. Atkārtoti izmantot pēc filtrēšanas no sārmošanas šķīduma atgūtos sulfīdus, lai samazinātu sulfīdu zudumus (par kādiem 20—50%) un sārmu zudumus (par kādiem 40—60%).
  • Ādu iegremdēšanai vaļēju tvertņu vietā izmantot slēgtas tvertnes.
  • Atkārtoti izmantot notekūdeņus mazgāšanas vajadzībām, piemēram, atkārtoti mērcēšanas stadijā izmantojot sārmaino mazgāšanas ūdeni. Iespēju robežās procesā atkārtoti izmantot attīrītos notekūdeņus (piemēram, mērcēšanā un kodināšanā).

Jāveic uzskaitītie atkritumu samazināšanas pasākumi.

  • Ādu atgriezumus izmantot līmes, želatīna un tamlīdzīgu produktu ražošanā.
  • Atdalīt taukus kausēšanai. Izmantot attaukošanu ar ūdens palīdzību.
  • Iespēju robežās atkritumus izmantot mēslojuma, dzīvnieku barības un sveču tauku ražošanā, pie nosacījuma, ka šo produktu kvalitāte ir nevainojama.
  • Izmantot miecēšanas atgriezumus ādas plākšņu ražošanā.
  • Samazināt smaku problēmu, rūpējoties par ražotņu telpu tīrību, piemēram, minimāli uzglabājot nokasītos audus un organiskos materiālus.
  • Izmantot žāvēšanas procesa enerģiju, lai sildītu tehnoloģiskajā procesā izmantojamo ūdeni.


Piesārņojuma mērķa apjomi

Tīrāki ražošanas procesi un piesārņojuma novēršanas pasākumi var dot gan ekonomiskus ieguvumus, gan labumu videi. Veicot iepriekšējā iedaļā uzskaitītos pasākumus, iespējams ievērot tabulā minētos ražošanas procesā radītā piesārņojuma apjomus. Skaitļi noteikti ražošanas procesā radīto atkritumu apjomiem pirms piesārņojuma samazināšanas pasākumu veikšanas.

Minētie lielumi ir atvasināti no šīs nozares pētījumos konstatētajiem tipiskajiem apjomiem, un būtu izmantojami jaunu uzņēmumu projektēšanā kā maksimālie piesārņojuma apjomi uz vienu vienību saražotās produkcijas.

Piesārņojuma mērķlielumi uz vienu saražotās produkcijas vienību

Parametrs

Maksimālais daudzums
(kg uz tonnu izejmateriāla)

BSP5

40

ĶSP

140

Slāpeklis

7

Hroms

6 (jācenšas panākt 1,5)

Sulfīdi

1

Cietie atkritumi

500

Notekūdeņu plūsma

30 000 (jācenšas panākt 15 000)

Avots: UNEP 1991 un Indijas Standartu institūts (Indian Standards Institution)1977.

Gaistošo organisko savienojumu (GOS) emisijas no apdares procesiem - mazāk par 4 kg/t (jācenšas sasniegt 2 kg/t) (izmantojot tādus paņēmienus kā uz ūdens bāzes izgatavotas krāsas un veltņa pielietošanu pārklāšanas procesos).


Attīrīšanas tehnoloģijas

Miecētavas notekūdeņu apstrāde ir obligāta. Dažas [notekūdeņu] plūsmas, kā mērcēšanas šķīdums (ar augstu sāļu saturu), sārma šķīdums ar augstu sulfīdu saturu un hromu saturošie notekūdeņi, ir jāatdala. Ir jāveic iepriekšēja notekūdeņu filtrēšana, jo tie satur lielu daudzumu cietvielu. Apmatojuma savākšana atmatošanas un sārmošanas procesos samazina šo tehnoloģisko procesa notekūdeņu BSP līmeni. Fizikāli ķīmiskā attīrīšana izgulsnē metālus un atdala lielu daļu cietvielu un BSP5/ĶSP. Bioloģiskā attīrīšana parasti ir vajadzīga, lai samazinātu palikušo piesārņojumu ar organiskām vielām līdz pieņemamam līmenim (0,3 kg BSP, 2 kg ĶSP un 0,004 kg hroma uz vienu tonnu jēlādu).

Šķīdinātāju zudumu samazināšana līdz minimumam un laba ventilācija var novērst nepieciešamību savākt un attīrīt tvaikus oglekļa adsorbcijas ierīcēs. Ja netiek veikti piesārņojuma novēršanas pasākumi, apdares procesos radītās GOS emisijas ir apmēram 30 kg/t.

Miecētavās ir būtiska iepriekšējā ražošanas posmā radīto piesārņotāju maksimāla samazināšana, taču ir nepieciešama arī attīrīšana.


Emisiju vadlīnijas

Emisiju līmeņi ikviena projekta izstrādei un darbībai ir jānosaka vides novērtējuma procesā, balstoties uz [attiecīgās] valsts likumdošanu un “Piesārņojuma novēršanas un mazināšanas rokasgrāmatu” (Pollution Prevention and Abatement Handbook), kas piemērota vietējiem apstākļiem. Izvēlētos emisiju līmeņus ir jāpamato vides novērtējumā un tiem ir jābūt pieņemamiem Pasaules Bankas Grupai (World Bank Group).

Tālākajā tekstā aprakstītās vadlīnijas atspoguļo emisiju līmeņus, kas parasti ir pieņemami Pasaules Bankas Grupai, pieņemot lēmumus par palīdzības sniegšanu. Jebkuras novirzes no šiem emisiju līmeņiem ir jāapraksta Pasaules Bankas Grupas projekta dokumentācijā.

Lai atvieglotu monitoringu, vadlīnijas ir izteiktas vielu koncentrāciju formā. Emisiju gaisā vai notekūdeņu atšķaidīšana ar nolūku izpildīt šīs vadlīnijas nav pieļaujama.

Visus maksimālos līmeņus jāsasniedz vismaz 95% no rūpnīcas darbības laika, procentus aprēķinot no kopējām darbības stundām gada laikā.

Emisijas gaisā

Ir jāīsteno smaku kontroles pasākumi, lai samazinātu to ietekmi uz apkārtnes iedzīvotājiem.

Notekūdeņi

Ir jāievēro šādi notekūdeņu piesārņojuma līmeņi:

Miecēšanas un izstrādātas ādas apdares procesu notekūdeņi

Parametrs

Maksimālā vērtība

pH

6—9

BSP5

50 mg/l

ĶSP

250 mg/l

Kopējās suspendētās vielas

50 mg/l

Eļļa un tauki

10 mg/l

Sulfīdi

1,0 mg/l

Hroms (sešvērtīgais)

0,1 mg/l

Hroms (kopējais)

0,5 mg/l

Slāpeklis (NH4-N)

10 mg/l

Fosfors (kopējais)

2 mg/l

Koli formas

400 visiespējamākais skaits/100 ml

Piezīme: prasības noteiktas tiešām izplūdēm virszemes ūdeņos.

Cietie atkritumi

Cietie atkritumi un nogulsnes ir jāapglabā drošā atkritumu poligonā.

Troksnis apkārtējā vidē

Trokšņa samazināšanas pasākumi jāveic tā, lai panāktu atbilstību tabulā minētajam trokšņa līmenim un lai vietās, kur pašreizējais trokšņa līmenis pārsniedz Leq 45 dB(A), maksimālais fona līmeņa pieaugums nebūtu lielāks par Leq 3 dB(A). Mērījumus veic ar ārpus projekta teritorijas novietotiem uztvērējiem.

Troksnis apkārtējā vidē

Uztvērējs

Maksimālais pieļaujamais Leq (stundā), izteikts dB(A)

Dienas laikā
07:00 - 22:00

Nakts laikā
22:00 - 07:00

Dzīvojamie rajoni; iestādes; mācību iestādes

55

45

Rūpniecības un komerciālās darbības zonas

70

70

Visas attiecībā uz emisijām minētās prasības var mērķtiecīgi izpildīt, izmantojot pienācīgi projektētas, pareizi ekspluatētas un labi uzturētas piesārņojuma kontroles sistēmas.


Monitorings un ziņojumu sniegšana

Darbības sākuma posmā un traucējumu gadījumā var būt nepieciešama bieža paraugu ņemšana. Kad ir konstatēts, ka darbība ir stabila, iepriekš minēto parametru paraugi būtu jāņem reizi mēnesī.

Ik gadus jāveic pesticīdu monitorings, un jāizdara koriģējoši pasākumi, ja pesticīdu saturs ir 0,05 mg/l un vairāk.

Monitoringa dati ir regulāri jāanalizē un jāpārbauda, kā arī jāsalīdzina ar spēkā esošiem normatīviem, lai varētu veikt nepieciešamos korekcijas pasākumus. Monitoringa rezultātu pieraksti jāveic pieņemamā formātā. Par tiem, atbilstoši prasībām, jāziņo atbildīgajām iestādēm un [citām] ieinteresētajām pusēm.


Būtiskākie ieteikumi

Kopsavilkums par galvenajiem ražošanas un kontroles pasākumiem, kas nodrošinās emisiju vadlīniju izpildi.

  • Līdz minimumam samazināt hroma izmantošanu; jāizvairās no sešvērtīgā hroma izmantošanas un tā vietā jālieto trīsvērtīgais hroms; hroms jāreģenerē un jāizmanto atkārtoti.
  • Būtu jādod priekšroka šādiem pasākumiem:
  • jāvairās izmantot ādas, kas apstrādātas ar noturīgiem insekticīdiem un fungicīdiem;
  • krāsošanai un apdarei jāizmanto neorganiski šķīdinātāji;
  • līdz minimumam jāsamazina audu atgriezumu un organisku vielu uzglabāšana.
  • Jāveic šādi piesārņojuma novēršanas pasākumi, lai samazinātu ūdens lietošanu:
  • jākontrolē tehnoloģiskā procesa ūdeņi un jāveic to monitorings;
  • [ražojumi] jāmazgā pa partijām, nevis nepārtraukti;
  • ādu iemērkšanai jāizmanto slēgtas tvertnes;
  • atkārtoti jāizmanto mazgāšanas ūdens un jāpārstrādā šķīdumi;
  • jānodala notekūdeņu plūsmas, lai vienkāršotu to attīrīšanu;
  • līdz minimumam jāsamazina cieto atkritumu apjoms, savācot un atkārtoti izmantojot ādu atgriezumus.


Papildu informācija

Šādi dokumenti tiek piedāvāti kā papildu informācijas avoti (tie ir paredzēti ieteikumu atrašanai un nav uzskatāmi par visaptverošiem):

Danish Technological Institute, 1992.

Possibilities for a Reduction of the Pollution Load from Tanneries. Final Report. Nordic Council of Ministers.

Indian Standards Institute, 1977. Guide for Treatment and Disposal of Effluents of Tanning Industry. New Delhi, India.

United Nations Environment Programme (UNEP). 1991. Tanneries and Environment: A Technical Guide to Reducing the Environmental Impact of Tannery Operations.

World Bank, Environment Department. 1996. “Pollution Prevention and Abatement: Tanning and Leather Finishing.” Technical Background Document.


Lejuplādēt  zip. failu

 

uz lapas sākums
 

uz sākumu
 

Info | Vēsture | Nolikums | Struktūra | Likumdošana | Notikumi | Publikācijas | Darbinieki | Saites


Lapa atjaunota: 08.03.2010
Informācijas pārpublicēšanas gadījumā atsauce uz VP valsts biroju obligāta
Copyright ©  VP valsts birojs